Tajā dienā Kaspars uz darbu bija ieradies ar savu pirmo auto (pavecu opelīti jeb zilo bultu), jo tikko bija nolicis tiesības. Abi sarunāja, ka kopā aizbrauks līdz Kaspara mājām, kas toreiz bija Upīša ielā, lai atstātu zilo bultu un ar mierīgu sirdi dotos baudīt pēc garās maiņas nopelnītos dzērienus. Gādājot mašīnīti uz mājām, Kaspars vairākas reizes noslāpa (laikam bija satraucies). Līva šo visu uztvēra ar smaidu un nemaz nedomāja: “Kas par nejēgu, neprot braukt.” Tieši pretēji — viņa bija ļoti saprotoša, un par radušos situāciju abi pasmējās.

Tā nu, novietojuši zilo bultu Kaspara pagalmā, abi saprata, ka nav jēgas nekur iet un tērēt naudu, ja var palikt Kaspara mazajā, jaukajā pirmā stāva dzīvoklītī un iemalkot kādu kokteili turpat. Kaspars ar Līvu pļāpāja un nemanīja, kā skrien laiks. Viss bija jauki līdz brīdim, kad Kaspars izdomāja atrādīt savu “DJ pulti”, kuru pats īsti nemācēja izmantot. Ja vairākkārtēja noslāpšana Līvai nelikās nekas neparasts, tad jocīgās skaņas no “DJ pults” un tās gaismiņām Līvai gan lika aizdomāties — kur es īsti esmu nonākusi?